Esmu rīdzinieks ceturtajā paaudzē, un ar to lepojos. Šajā saulē nācu 1971. gada 4. septembrī. Bērnībā lielākoties apgrozījos pa centru – Dzirnavu iela, Esplanāde, Pulkveža brieža iela, Viesturdārzs, Kronvalda parks un Valdemāra iela. Vēlāk Pārdaugava, Šosciems, uz pašas Rīgas robežas. Mūzika allaž bijusi kaut kur līdzās – vai skanot no mammas spēlētajām vinila platēm uz Rigondas, vai garajos viļņos radiopārraidēs no Varšavas. Pirmo reizi, cik sevi atceros, nopietnākās attiecībās ar mūziku nonācu zeķu fabrikas Aurora bērnu vokālajā ansamblī, jo spēlēt klavieres Kr. Barona ielas salonā, mammai neizdevās mani pierunāt. Nē - un viss! Tas bija 70-to pirmajā pusē. Vēlāk, bez šaubām, dziedāju vidusskolas korī, un vakaros, manuprāt otrdienās, no 23.20 tupēju pie mazā radioaparāta Selga un klausījos populārāko un tajā laikā vienīgo raidījumu par aktuālo ārzemju mūziku "Būsim pazīstami!".

Tehniskajā pasaulē mani ievilināja vecākais brālēns, ar kura gādību tika skrūvēti un tjūnēti, tam laikam, spējīgi mopēdi, kas ļāva man piedalīties dažādas raudzes motokrosa sacensībās. Reiz, LPSR čempionāta posmā Vecumniekos, finiša līniju šķērsoju ceturtais. Piedalīšanās kvalifikācijas sacensības Bieriņu parka trasē, gandrīz katru otrdienu, ļāva tikt pie diplomiem un vērtīgām balvām no motorūpnīcas Sarkanā zvaigzne. Lai gan interese par tehniku bija palikusi, laika gaitā tā pat nopietni vairojusies, toreiz priekšroku devu mūzikai.

Dzīves ceļš iegriezās Ādažos. Tur, 13 gadu vecumā, uzsāku savas mūziķa gaitas, Gunāra Freidenfelda vadītajā bērnu vokāli instrumentālajā ansamblī. Uz jautājumu – ko vēlies spēlēt? atbilde bija skaidra – bungas! Kad izšķīrās jautājums, kurš no mums pieciem ir gatavs kļūt par solistu, es biju visdedzīgāk tam noskaņots. Tā kļuvu par 2 in 1 - bundzinieku un solistu vienā personā. Dažādi konkursi, festivāli un kolhoza kompartijas koncerti, visbeidzot arī kāzas un citas ballītes ļāva Zvaigžņu zagļiem uzkrāt pieredzi un spodrināt savu talantu. 90-to gadu sākumā, mūsu skolotāja Vitālija Terentjeva vadītais, Black Jack izjuka.

Taču mana neatlaidība un mīlestība pret neizmantoto repertuāru deva augļus. 1995.gadā ierakstīju savu pirmo solodziesmu – Raimonda Tigula aranžēto, Rolanda Kronlaka komponēto – I wanna be with you, kas netika publicēta. Tajā paša laikā muzicēju, pildot bundzinieka funkciju, grupā Take it such, kuras līderis bija Jānis Stībelis. 1997.gadā, Jāņa aranžēts, Normunda Pauniņa ieskaņots, izdevniecībā Mikrofona ieraksti tika realizēts mans pirmais publiskais skaņdarbs – Arņa Medņa - Hei, mazā! 

Arvīda Platpera aicinājumam, brīvdabas izrādē Meža gulbji dziedāt vienu no brāļu lomām, atsaucos. Tieši Mūzikas akadēmijā notika mana pirmā tikšanās ar maestro Raimondu Paulu, kurš vēlāk izrādījās ieinteresēts radīt solo repertuāru man. Vispirms maestro apdarinātās latviešu tautasdziesmas, ieskaņotas kopā ar Dzeguzīti. Tad 1996.gadā ieskaņotā, filmas Likteņdzirnas tituldziesma Par to…(raudāja māte), kura manā un Kristas Teivānes izpildījumā divus gadus pēc kārtas kļuva par Nr.1 "Vecā ratiņa" aptaujā.

Te nonācu pie sava pirmā solo albuma – Vasarā sniegs, kurš tika ieskaņots Ivara Makstnieka vadībā un izdots 1998.gada vasaras sākumā. Pārdoto kopiju rezultātā bija ierindojams Zelta diska kategorijā. 2000.gadā tika realizēts otrais soloalbums Dzīves karuselī. Pēc tā sekoja maestro piedāvājums ieskaņot dziesmas albumam Nekur nav tik labi kā mājās. Albums ieguva Zelta diska statusu.

Kopš 1998.gada esmu ieskaņojis 15 dziesmu albumus, no kuriem 10 kā solo izpildītājs. Vairāki no ierakstītajiem darbiem atrodami dažādās dziesmu izlasēs. Citi palikuši neizdoti. 

Kopš 2001.gada muzicēju kopā ar Robertu Rasu, Māri Ozolu, Ēriku Upenieku, Anriju Grinbergu un Uldi Beitiņu. Tas ir Slavenais Rīgas orķestris.

Balvas -

2020.gadā -
Latvijas mūzikas ierakstu Gada balva ZELTA MIKROFONS
Albums MAN NAV ŽĒL (REMIKSI) nominēts kategorijā - Labākais elektroniskās vai deju mūzikas albums

2015.gadā -
Latvijas mūzikas ierakstu Gada balva ZELTA MIKROFONS
Albums AIZTURI ELPU nominēts kategorijā - Labākais pop albums

2011.gadā –
Latvijas mūzikas ierakstu Gada balva
Skaņdarbs ROZĀ nominēts kategorijā - Labākais deju mūzikas albums vai dziesma

2010.gadā –
Latvijas mūzikas ierakstu Gada balva par albumu – DOUBLE B TONALITY (nominācijā Labākais deju mūzikas albums)

2009.gadā –
Latvijas mūzikas ierakstu Gada balva par albumu – VĒLREIZ MĀJĀS (nominācijā Labākais šlāgeru albumu)

2008.gadā -
Latvijas mūzikas ierakstu Gada balva par albumu MAGONES ZIEDS (nominācijā Labākais šlāgeru albums)

2006.gadā -
Latvijas mūzikas ierakstu Gada balva par dziesmu VĒLAIS PĪLĀDZIS kopā ar Anci Krauzi (nominēta bija arī dziesma Tikai vienu reizi)

2005.gadā -
Latvijas mūzikas ierakstu Gada balva par albumu VĪNA DVĒSELE (nominācijā Labākais šlāgeru albums)
Latvijas mūzikas ierakstu Gada balva par dziesmu ZELTENE (nominācijā Labākā šlāgerdziesma)

2004.gadā -
Latvijas mūzikas ierakstu Gada balva par dziesmu ES TEVI GAIDĪŠU (nominācijā Labākā šlāgerdziesma)

2002.gadā
Latvijas mūzikas ierakstu Gada balva par albumu NEKUR NAV TIK LABI KĀ MĀJĀS kopā ar Raimondu Paulu, Guntaru Raču un Mariju Naumovu (nominēts tika arī albums Baltā laika dziesmas)
par dziesmu KŪKO, KŪKO DZEGUZĪTE kopā ar Mariju Naumovu (nominētas bija arī Lakstīgala un Es nezinu)

Nominācijā Labākais šlāgeris izvirzīts arī 2001.,2003. un 2006.gadā. Nominācijā Labākais šlāgera albums izvirzīts arī 2004.gadā

2000.gadā
LNT mūzikas video balva par dziesmu KURZEME, nominācijā – Labākais šlāgeris